Smiltis saldajos rīsos

Daudziem vecākiem rodas grūtības paskaidrot saviem bērniem, kāpēc noteiktu mūziku, filmas, grāmatas un žurnālus nav pieņemams nestu uz mājām, klausīties, skatīties un lasīt.

Kādam no vecākiem ienāca prātā oriģināla ideja, kurai grūti iebilst. Tēvs uzklausīja visus savu bērnu argumentus par to, kāpēc viņiem jānoskatās konkrēta filma ar vērtējumu “bērniem līdz 13 gadiem skatīties nav ieteicams”. Tajā piedalījās viņu mīļākie aktieri. Visi pārējie to jau noskatījušies. Pat baznīcas pārstāvji teica, ka tā ir laba filma. To iedalīja kategorijā “bērniem līdz 13 gadiem skatīties nav ieteicams” tikai tāpēc, ka tajā tiek izteikts seksa piedāvājums, bet pats akts pat netiek demonstrēts uz ekrāna. Valoda arī ir pietiekami laba – Dieva vārds visas filmas garumā tiek minēts lieki tikai trīs reizes.

Pusaudži piekrita, ka tur ir aina, kurā tiek uzspridzināta ēka kopā ar cilvēkiem, bet vardarbība ir pierasta parādība. Tas nebija nekas pārāk slikts. Un ja pat tur gadās daži nenozīmīgi kadri, kuri izraisa šaubas, toties specefekti ir apbrīnojami un sižets ir bagāts ar notikumiem.

Taču arī pēc tā, kad pusaudži izvirzīja tik daudz attaisnojumu, skaidrojot kāpēc filmu novērtēta “līdz 13 nav ieteicams”, tēvs joprojām neatkāpās. Viņš pat nesniedza bērniem attiecīgus paskaidrojumus, kāpēc viņš saka: “Nē” Viņš vienkārši teica: “Nē!”

Pēc kāda laika, vēlāk tajā vakarā, tēvs piedāvāja bērniem cepumus, kurus pats bija izcepis. Viņš paskaidroja, ka izmantojis iecienīto ģimenes recepti, pievienojot ko jaunu. Bērni painteresējas, kas tas būtu.

Tēvs mierīgi atbildēja, ka pievienojis nedaudz suņu izkārnījumus. Un tūlīt sāka pārliecināt visus, ka pielicis tikai pavisam mazdrusciņ. Visas pārējas sastāvdaļas bija labākās kvalitātes, un viņš esot uzmanīgi sekojis vajadzīgajai temperatūrai un gatavošanās laikam. Viņš bija pārliecināts, ka cepumi izdevušies lieliski.

Bet arī pēc tēva solījumiem, ka cepumi izdevušies gandrīz ideāli, pusaudži tomēr nevienu nepagaršoja. Tēvs tēloja izbrīnu. Galu galā, tā bija tikai viena maza daļiņa, kura izraisīja bērnos tādu pretestību. Viņš bija pārliecināts, ka bērni to pat lāga nepamanīs. Tomēr bērni nemainīja savas domas un nepieskārās cepumiem.

Tad tēvs bērniem paskaidroja, ka filma, kuru viņi tik ļoti vēlējās noskatīties, līdzinās šiem cepumiem. Mūsu prāti liek mums domāt, ka kripata ļaunuma neko nemainīs. Bet patiesība slēpjas tajā, ka izkārnījumu kripata veido atšķirību starp fantastisku cienastu un kaut ko pretīgu un pilnīgi nepieņemamu.

Tēvs turpināja skaidrot, ka kaut arī kino industrija vēlas mums iegalvot, ka mūsdienu filmas ir pieņemamas pieaugušajiem un jauniešiem, patiesībā tas tā nav.

Tagad, ja bērni vēlas skatīties kaut ko apšaubāmu, tēvs tikai pavaicā, vai viņi nevēlas pagaršot viņa īpašos cepumus ar suņa izkārnījumiem. Un tas izbeidz visus jautājumus.

Ir vērtīgi pastāstīt šo stāstu jūsu bērniem, jo tas noliek grēku jeb Maiju vietā, kas tai pienākas. Šrīla Prabhupāda tāpat minēja līdzīgu piemēru ar saldajiem rīsiem un smiltīm. Tajos var būt tikai mazlietiņ smilšu, bet tas pilnībā sabojās saldos rīsus. Maija un Krišna mūsu dzīvē nevar būt kopā.

Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa

Comments are closed.