Starpība starp Ardžunu un Durjodhanu

Reiz, kad tika paziņots par Kurukšētras kauju, Durjodhana izsūtīja vēstnešus pa visu pasauli, lai iegūtu citu valdnieku atbalstu. Bet Krišna bija tik varens, ka pie viņa vajadzēja vērsties personīgi. Turklāt Durjodhana zināja, ka Krišna ir galvenais Pāndavu atbalsts, un ja izdotos nodrošināties ar Viņa atbalstu, Pāndaviem nebūtu nekādu iespēju uzvarēt karā. Ardžuna arī domāja par Krišnu, tāpēc viņi abi nolēma doties uz Dvāraku.

Kad Ardžuna ieradās Dvārakā, viņš ieraudzīja, ka pils sargi jau sagaida Durjodhanu. Abi prinči sasveicinājās viens ar otru, un iegāja Krišnas apartamentos, kur atrada Viņu gulošu lielā gultā. Viena no Viņa sievām maigi apvēdīja Viņu ar vēdekli. Durjodhana aizgāja tieši uz gultas galvgali un apsēdās tur, bet Ardžuna palika pie Krišnas pēdām un, stāvot ar saliktām rokām, un skatījās uz Viņa seju ar mīlestības asarām acīs.

Kad Krišna pēc kāda brītiņa pamodās, Viņš ieraudzīja Ardžunu, kas ar mīlestību bija noliecies Viņa priekšā. Pēc tam Krišna apsēdās gultā un ieraudzīja Durjodhanu pie savas galvas. Sniedzis viesiem savus cieņas apliecinājumus, Viņš pajautāja, kāpēc viņi ir ieradušies. Durjodhana atbildēja: «Visiem ir labi zināms, ka Tu vienādi attiecies pret mani un Ardžunu. Esmu atnācis pie Tevis, lai iegūtu Tavu atbalstu karā. Patiesi, es esmu ieradies pirms Ardžunas, tāpēc būs tikai taisnīgi, ja palīdzēsi man, nevis viņam. Tā rīkojas taisnprātīgi cilvēki, bet Tu esi labākais no cilvēkiem.»

Krišna ar smaidu paskatījās uz Durjodhanu. «Es piekrītu, ka esi ieradies pirmais. Bet es vispirms ieraudzīju Ardžunu. Tāpēc esmu nolēmis palīdzēt jums abiem. Svētie raksti saka, ka no sākuma palīdzība ir jāsniedz jaunākajam, tāpēc es vispirms savu palīdzību piedāvāšu Ardžunam. Man ir miljons kareivju armija – šie kareivji pazīstami kā Nārājanas, un visi viņi kaujā ir līdzvērtīgi man. Lai viens no jums ņem manu armiju, bet otrs gūs mani pašu. Bet es necīnīšos. Patiesi, esmu nodomājis atstāt savus ieročus neskartus visas cīņas laikā. Ak, Kuntī dēls, ko tu izvēlies?»

Ardžuna bez svārstīšanās izvēlējās Krišnu. Durjodhana ar grūtībām apslēpa savu sajūsmu. «Ardžunas sentimentalitāte uzveica viņa veselo saprātu,» viņš nodomāja. Ar vieglu smaidu uz lūpām Durjodhana teica: «Izskatās, ka man ir tikusi armija. Ak, Kēšava, ar Tavu atļauju es došos ceļā.» Kad Durjodhana aizgāja, Krišna vaicāja Ardžunam: «Kāpēc tu izvēlējies mani, zinot, ka es necīnīšos pret saviem kareivjiem?» «Nav nekādu šaubu par to, ka, lai kur Tu arī atrastos, tur būs arī uzvara,» atbildēja Ardžuna.

Šis Ardžunas uzticības gars Krišnam ir ļoti svarīga sastāvdaļa, lai saprastu Bhagavad-gītu. Durjodhana bija materiālists aprēķinātājs, kuram bija liegta sapratne par Krišnu kā Augstāko Dieva Personību. Ardžuna izvēlējās Dievu aiz savas mīlestības pret Viņu, bet Durjodhana izvēlējās Dieva enerģijas tāpēc, ka vēlējās tās izmantot savu savtīgo mērķu īstenošanai.

Uzdodiet sev jautājumu: kurš piesaistītu Jūs? Tas, kas mīl Jūs un vienkārši vēlas ar Jums mīlestības pilnas attiecības, vai kas nāk pie Jums ar lišķību, lai saņemtu no Jums naudu tāpēc, ka Jūs esiet tik ļoti bagāts? Vienu piesaistiet Jūs pats, bet otru piesaista Jūsu kabata. Līdzīgā veidā no vienas puses tādus bhaktas kā Hanumans piesaista Dieva Augstāka Personība un kalpošana Viņam, bet no otras puses dēmonus, kā Rāvana, piesaista Dieva enerģija, māte Sīta. Tādā veidā šie dēmoni vēlas Dieva valstību bez Dieva, nolemjot sevi bojāejai.

Dievs mums paskaidro Ardžunas stāvokli Bhagavad-gītā (4.3) «bhakto ‘si mē sakhā čēti» – «Šodien Es tev pavēstu mūžseno zinātni par attiecībām ar Visaugstāko, jo tu esi Mans bhakta un Mans draugs un spēj izprast šīs zinātnes pārpasaulīgo noslēpumu.» Mums jāvēršas pie Bhagavad-gītas ar tādu pašu noskaņojumu, kāds ir Ardžunam. Ardžuna ir Bhagavad-gītas māceklis. Ja mēs klausīsimies tādā pašā noskaņā, tad mēs varēsim saņemt svētību no Bhagavad-gītas mācīšanās; pretējā gadījumā mūsu mācīšanās būs tikai ārēja darbība bez manāmām izmaiņām mūsu sirdīs.

Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa

Comments are closed.