Dzīvnieku nogalināšana un karš

Karma nozīmē jebkuru rīcību vai darbību, kas izraisa pretdarbību, tādējādi saistot mūs materiālajā pasaulē. Kaut arī karmas jēdziens pārsvarā asociējas ar austrumu filozofiju, arī rietumos daudzi cilvēki nonāk pie secinājuma, ka karma ir tikpat dabīgs process kā laiks vai gravitācija, un tā ir tikpat neizbēgama. Katrai darbībai ir pretdarbība. Ja mēs liekam ciest un nodarām pāri citām dzīvajām būtnēm, mums pašiem nāksies izjust ciešanas un sāpes, kā individuāli, tā arī kolektīvi.

Mēs pļaujam to ko esam sējuši – gan šajā dzīvē, gan nākamajās, jo dabā viss notiek taisnīgi. Neviens nespēj izvairīties no karmas likuma, izņemot tos, kas zina kā tas strādā.

Lai saprastu, kā karma kļūst par iemeslu karam, apskatīsim piemēru no Vēdām. Reizēm, kad bambusa mežā koki rīvējas viens pret otru, izceļas ugunsgrēks. Īstais ugunsgrēka cēlonis nav koki, bet gan vējš, kas tos šūpo. Koki ir tikai instrumenti. Tādā pat veidā divas nācijas nav patiesais cēlonis nesaskaņām, kas pastāv starp tām. Īstais iemesls ir karma, kuru rada visas pasaules šķietami nevainīgā sabiedrība.

Pēc karmas likumiem, vietējais lielveikals vai belašu tirgotava ir paveikusi vairāk kara draudu izraisīšanā, nekā jebkas cits. Mēs ar šausmām novēršamies no domām par atomkara iespējamību, tai pašā laikā katru dienu pieļaujot tikpat šausmīgus slaktiņus automatizētās lopkautuvēs visā pasaulē.

Cilvēks, kas ēd gaļu var teikt, ka neko nenogalina, bet lielveikalos pērkot akurāti iesaiņoto gaļu, jūs kādam maksājat, lai viņš nogalina priekš jums, tāpēc jūs abi sev radiet karmiskas reakcijas.

Vai tad var saukt kā citādi kā par liekulību došanos gājienos par mieru lai tūlīt pēc tam ietu uz McDonaldu pēc hamburgera vai uz mājām, lai uzceptu uz grilla steiku? Tieši tā ir tā divkosība, kuru nosoda Džordžs Bernards Šovs (dzejoļa tulkojums):

«Mēs esam staigājoši nogalināto dzīvnieku kapi,
Tie nokauti, lai apmierinātu mūsu apetīti.
Mūsu dzīrēs mēs nekad neaizdomājamies,
Vai dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, varētu būt tiesības.
Svētdienās mēs lūdzamies par to, lai gaisma
Vada mūsu soļus ceļos, kurus mēs ejam.
Mums ir nelabi no kara, mēs nevēlamies cīnīties,
Un mēs pierijamies maitas.»

Ahimsa (nevardarbība) ļauj dzīvniekiem dzīvot dabiskā evolucionārā progresā. Bet, ja viņu nogalina, viņam nāksies atgriezties, lai nodzīvotu atlikušo dzīves daļu tādā pašā formā.

Tie, kas izprot karmas likumu, zina, ka miers neiestāsies pateicoties demonstrācijām un petīcijām, bet drīzāk gan pateicoties kampaņām, kas izglīto cilvēkus par nevainīgu dzīvnieku, nerunājot jau par nedzimušiem bērniem, slepkavošanas sekām.

Comments are closed.