Garīgā pasaule pret materiālo pasauli

Bhagavad-gītā Krišna saka, ka materiāla pasaule ir garīgās pasaules izkropļots atspoguļojums. Īsta sabiedrība, draudzība un mīlestība pastāv garīgajā pasaulē, bet materiālā pasaule ir pārejoša eksistence, kas līdzīga mirāžai tuksnesī. Mēs par to tiekam informēti, lai mums nevajadzētu kā nesaprātīgiem dzīvniekiem klejot pa tuksnesi, meklējot ūdeni. Tuksnesī ūdens nav. Tomēr tas nenozīmē, ka ūdens nav vispār nekur – to var rast ar ūdeņiem bagātajās upēs un okeānos.

Tieši tāpat materiālā pasaule ir nepareizā vieta laimes meklējumiem, šādi meklējumi noved tikai pie vilšanās. Tas, tomēr, nenozīmē, ka neviens nevar būt laimīgs. Īsta laime ir rodama garīgajā pasaulē un to var sasniegt ar patiesu un mīlestības pilnu uzticēšanos Dievam.

Garīgā pasaule ir līdzīga mango kokam upes krastā ar lielu daudzumu nobriedušu augļu zaros. Materiāla pasaule ir izkropļots mango koka atspulgs upes ūdeņos, kas redzams kājām gaisā. Ja muļķis ieleks ūdenī pēc mango augļiem, vai viņš varēs to iegūt? Labākajā gadījumā viņš sasitīs galvu. Tieši tāda pati ir materiālā pasaule – garīgās pasaules sagrozīts atspulgs. Nav vērts mēģināt baudīt dzīvi ar materiālo jutekļu apmierināšanas palīdzību. Visaugstāko baudu var sasniegt kalpojot jutekļu saimniekam – Dievam. Šī garīgā bauda ir īstā bauda, kura ir mūžīga un meklējumu cienīga. Tas, kurš var atbrīvoties no ķermeniskās apziņas un nostiprināties darbībās uz dvēseles platformas, tiek atbrīvots no materiālas eksistences ciešanām, un var izjust šo garīgo baudu.

Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa

Comments are closed.