Pāndavi un Kauravi

Pāndavi un Kauravi, būdami vēl jauni, mācījās kara mākslu pie sava skolotāja Dronas.

Kādu dienu Drona viņiem visiem sarīkoja nelielas sacensības. Viņiem bija jāuzvelk loks un jānomērķē bultu uz mākslīga putna, kas bija piekārts milzīga banjankoka zarā, aci.

Pirmais priekšā iznāca un notēmēja bultu Mahārādža Judhišthira. Drona viņam pajautāja: «Pirms izšaut bultu, dēls, pasaki man, ko tu redzi, kā savu mērķi.»
Judhišthira atbildēja: «Gurudēv, es redzu koku, zaru un putnu, kas ir iekārts zarā.» Visiem par pārsteigumu, Drona pavēlēja Judhišthiram nešaut un pasauca nākošo Pāndavu, Bhīmasēnu, uzdodot viņam to pašu jautājumu.

Bhīmasena nodomāja: «Mans brālis bija neprecīzs,» – un teica, – «skolotāj, es redzu lapas, koku, zaru, putnu un tā aci.» Arī viņš tika palūgts pastāvēt malā. Vienu pēc otra visus prinčus gaidīja viens un tas pats jautājums, un nevienam netika ļauts izšaut.

Durjodhana pat aprakstīja debesis, mākoņus un sauli, bet ar viņu apgājās tāpat kā ar pārējiem.

Beidzot pienāca Ardžunas kārta. Drona pasmaidīja un uzdeva to pašu jautājumu. Ardžuna īsi atbildēja: «Gurudēv, es redzu putna aci un vairāk neko.» Drona sāka viņu ķircināt: «Vai tu redzi koku, zaru vai vismaz virvi, kurā ir pakārts putns?» Turpinot mērķēt, Ardžuna atbildēja: «Nē, Gurudēv, es redzu tikai putna aci un vairāk neko.» Tad Drona skaļi iesaucās: «Tagad šauj, mans dēls, tu esi gatavs trāpīt mērķī!» Un Ardžuna ar drošu roku izšāva bultu un trāpīja tieši mērķī.

Šis stāsts apraksta nelokāmu dabu, kādai jāpiemīt bhaktam, ejot garīgās kalpošanas ceļu. Nav svarīgi ar kādiem pāridarījumiem viņam nāksies saskarties, nav būtiski, cik slikta var būt sabiedrības attieksme pret viņu, bhaktam ir jākoncentrējas uz savu kalpošanu Krišnam un vairāk ne uz ko.

Pārējie redzēja tik daudzas lietas reizē ar putna aci, tāpēc Drona zināja, ka viņi nespēs trāpīt mērķī.

Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa

Comments are closed.