Vienkārša dzīve, cildena domāšana

Visā pasaulē notiek plaša saimniecības un lauksaimniecības preču ražošana. Tomēr, neskatoties uz šādām ražošanas jaudām, pastāv iztrūkuma problēma, jo pasaule ir pilna ar zagļiem. Vēdas skaidro, ka ļaudis pārvēršas zagļos tad, kad viņi plāno ekonomisko attīstību savu jutekļu baudai.

Tā saucamā deficīta un vajadzību pamatā ir tas, ka viena nācija ekspluatē otru nāciju, un šo procesu uzkurina ar lietotāju interešu nevaldāmu stimulāciju. Liekas, ka mēs esam nepiesātināmi un vēlamies arvien vairāk tehniskos brīnumus, rijīgas mašīnas, eksotisku pārtiku, modes novitātes, galu galā, vēl vienu apavu pāri. Bet vai tiešām tas viss mums ir nepieciešams? Vai tas var padarīt mūs patiesi laimīgus?

Reiz, kādas ļoti bagātas ģimenes tēvs paņēma savu dēlu līdzi ceļojumā uz laukiem ar stingru nodomu parādīt viņam, kā dzīvo nabagi.

Viņi pavadīja pāris dienas un naktis fermā pie ģimenes, kas skaitījās ļoti nabadzīga. Atpakaļceļā tēvs pajautāja savam dēlam: «Kā tev patika ceļojums?»
«Tas bija lielisks, tēt!»
Tu redzēji, cik nabadzīgi dzīvo cilvēki?», pavaicāja tēvs.
«Ak, jā», atbildēja dēls.
«Tad pasaki man, ko tu esi iemācījies šī brauciena laikā?», pajautāja tēvs.

Dēls atbildēja: «Es ieraudzīju, ka mums ir tikai viens suns, bet viņiem četri.
Mūsu baseins knapi aizsniedz dārza vidu, bet viņiem ir līcis, kura galu nemaz nevar saskatīt.
Mums dārzā ir importa lukturi, bet viņiem zvaigžņotas naksnīgās debesis.
Mūsu iekšējais pagalms sniedzas līdz dārzam, bet viņiem ir viss horizonts.
Mums ir pavisam neliels zemes gabaliņš, uz kura dzīvot, bet viņiem ir lauki, kuri sniedzas tālāk kā acs var saskatīt.
Mums ir kalpi, kuri mums kalpo, bet viņi kalpo citiem.
Savu ēdienu mēs pērkam, bet viņi izaudzē paši.
Mūsu īpašumus sargā mūri visapkārt, bet viņiem ir draugi, kas viņus sargā.»

Zēna tēvam zuda valoda. Tad viņa dēls piemetināja: «Paldies, tēti, ka parādīji man, cik mēs esam nabadzīgi».

Tādā veidā materiālo vēlmju nebeidzamā straume un mūsu veltīgās pūles tās apmierināt sagrauj prāta mieru un pamudina mūs uz pārmērīgu Zemes ekspluatāciju tās dārgo resursu dēļ. Tādā veidā mūsu darbības izjauc līdzsvaru, kas savu kārt kļūst par iemeslu daudzu cilvēku nabadzībai.

Fakts ir tāds, ka cilvēka dzīvei ir augstāks mērķis, un samazinot savas materiālās vajadzības, mēs vienkāršojam dzīvi un atbrīvojam laiku garīgajai praksei. Pateicoties šādai rīcībai, mēs samazinām savas vēlmes un kļūstam mierīgi.

Comments are closed.